Prezidente: Ja līgumus par sadarbību slēdz slepeni, partija ir pārdevusies

Palielināt attēlu

Ja politiskā organizācija slēdz kādus slepenus sadarbības līgumus, var uzskatīt, ka "partija ir pārdevusies", šādu viedokli žurnālistiem pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidentes skatījumā starp partijām un ekonomiskiem grupējumiem var pastāvēt līgumi, bet tiem ir jābūt publiski pieejamiem. Šajās dienās publiskotajā materiālā, kas, iespējams, ir vienošanās starp politiskajiem spēkiem un ekonomiskiem grupējumiem, prezidente saskata loģiskus vienošanās principus, tomēr uzsver, ka šādiem līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Valsts prezidente kā piemēru minēja ASV, kur biznesa pārstāvji publiski paužot savas ekonomiskās intereses. "Tad to zina gan biznesmeņi, gan tauta," sacīja Vīķe-Freiberga. Tomēr starpība starp Latviju un ASV, pēc politiķes domām, ir tā, ka ASV līgumu slēgšana notiek publiski.

Vīķe-Freiberga piebilda, ka vakar publiskotie iespējamie līgumi pašlaik jau ir pagātnē un neatrodas dienas kārtībā. Viņa arī šajā sakarā negrasoties atlaist Saeimu, jo tam esot vajadzīgs "sakarīgs iemesls". Prezidente uzskata, ka, atlaižot parlamentu, nekas nemainīsies. "Kādus tīrus un šķīstus spēkus mēs sagaidām?" retoriski vaicāja Vīķe-Freiberga, pastarpināti norādot, ka Saeimas vēlēšanās tāpat piedalītos pašreizējie politiskie spēki.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) apgalvoja, ka Tautas partija (TP) 1998. un 2002.gadā esot izjutusi "milzīgu spiedienu". Premjers minēja divus laika posmus, kad viņa pārstāvētā partija esot pārcietusi lielu politisko spiedienu - 1998.gadā tas esot nācis no Ventspils, sociāldemokrātiem un "Latvijas ceļa", savukārt 2002.gadā - no Ventspils mēra Aivara Lemberga un Einara Repšes (JL).

Kalvītis pieļāva, ka ir slēgtas arī citas vienošanās, ne tikai vakar publiskotā, un aicināja iepriekš minēto partiju priekšsēdētājus atklāt "principus, kādēļ 2002.gadā tika veikts politiskais spiediens". "Atklātībā nācis dokuments, par kuru jau bija nojausma," sacīja premjers.

Politiķis apgalvoja, ka TP nekad neesot vienojusies par pretdarbību kādam citam politiskajam spēkam un pašlaik Latvijas politikā šādas vienošanās nepastāvot - tādas esot bijušas 90.gadu beigās un 2000.gadu sākumā. Tad, pēc Kalvīša vārdiem, tā esot bijusi norma visās jomās ar mērķi kontrolēt un ietekmēt Saeimas lēmumus.

LETA jau ziņoja, ka žurnālista Jāņa Dombura rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, iespējams, par deviņdesmito gadu beigās parakstītu vienošanos starp ekonomiskiem grupējumiem un politiķiem.

Aģentūras LETA rīcībā nodotais dokuments vietām ir ar aizkrāsotu teksta daļu, tādēļ nav iespējams identificēt datumu, summu, otru darījuma pusi, atsevišķus punktus un parakstus. Noprotams, ka vienošanās teksts ir par laika posmu deviņdesmito gadu beigās. Līguma slēdzēji sevi neatklāj, tikai tiek norādīti kā "V" un vēl kāds aizkrāsots burts.

Lasot teksta saturu, var noprast, ka ar "V" tiek identificēti ar Ventspili saistīti uzņēmēji, bet otra puse, iespējams, varētu būt atsevišķa politiskā spēka pārstāvji, pieļāva Domburs. Vairāku lappušu garajā tekstā minēts, ka vienošanos parakstījušās personas pārstāv Latvijas politiskos un ekonomiskos spēkus.

Portāls "atverts.lv" raksta, ka 7.Saeimas laikā vienošanos par Ventspils un LSDSP sadarbību esot slēdzis toreizējais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, viņa dēls Gundars Bojārs un Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, bet no tā dēvētās "V puses" vienošanos Ventspils vārdā neesot slēdzis domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka prokuratūra pieprasīs no Dombura minēto dokumentu un pēc saņemšanas izvērtēs materiālu.